Theme

RAGUTIS: THE THEME OF MJR XXI¾

This compact version of Mėnuo Juodaragis has chosen an unexpected, mysterious and cheerful theme. The summer festival will be accompanied by Ragutis, the horned Ragutis! He is the mythological Baltic god of beer and mead brewers and revellers. At the same time the symbol of horn has always been the sign of rulers representing their crown, power and will.

 

Ragutis is inevitably tied to his precursor Raugpatis, Rūgutis, Raugų Žemėpatis, who transforms the gifts of land into a new form. His divine will turns mash into beer, converts water into wine, and grain into bread, which expands the theme of the event even deeper and wider. This year, the festival will delve into two directions – Ragas (horn) and Raugas (sourdough).

 

 

Ragutis is an indispensable participant of festivals and rituals. The Baltic custom to spill the first drops and to sacrifice the first loaf of bread was widespread. History shows that Christianity had an extremely hard time rooting out this blessing. The 1249 Treaty of Christburg even includes a provision for the Prussian tribes to stop addressing their gods and spilling in their honour. Silver-clad aurochs horns have been found by archaeologists probably speak of both noble feasts and important ritual sacrifices.

 

We will use horns for tasting as well as for blowing as they are also used as musical instruments. The variety of those will accompany the festival of Juodaragis. The symbolism of the horn is tied to magical expression, clairvoyance and witchcraft. The word horn has been used to refer to a hard, horny objects as well as stubborn people. January and February were the months of the Horn in ancient calendars.

Although minimal, the festival of Mėnuo Juodaragis will be very hospitable and nourishing, rich with pies, bread and pastries, curd cheese and sourness, which will all be seasoned with a spray of good music that will pour as if from the horn of plenty.

 

RAGUTIS – MJR mazā festiņa XXI¾ tēma!

Baltu dievība, alus un midus darītāju un dzīrotāju aizgādnis – sirmā senatnē tie bija rituāli dzērieni, kas lietoti galvenokārt svētkos (svētēs – no vārda svēts!) un, citus ļoti svarīgus notikumus atzīmējot… Un rituāli veikti ne jau kā teijāteris, kaut ko mistisku atdarinot, bet gan īstai Dievu piesaukšanai, ar viņiem kopā būšanai… Raga simbols – sena valdnieku zīme, kas simbolizē valdnieka kroni, spēku un gribu! Varenu ragu žuburu nes briedis, ko redzam arī MJR zīmē…

 

Domājams, Raguta priekšgājējs mitoloģijā bijis Raugupatis, Rūgutis, Raugų Žemėpatis – dievība, kas zemes veltēm piešķir citādu veidu, citādu dzīvīgumu, misu padarot pat alu, medu – par midu, ūdeni par vīnu, pienu – par rūgušpienu un graudus – par maizi. Dievība, kas klātesoša visos svētkos – svētēs, un kurai arī ziedojot nolejam pirmo alus vai midus malku, vai kura palīdzējusi šim malkam tapt arī, ja to ziedojam citiem dieviem… Tā nu festivāla tēma izvēršas gana plaša un solās plūst divos virzienos jeb divos ragos – Rags un Raugs.

Raga vārdā esot dēvēti arī īpaši neatlaidīgi cilvēki un cieti priekšmeti… Par savējiem mēdz teikt: “Mēs esam viena rauga”. Viena no Viļņas paša centra senajām svētnīcām, kuras vietā joprojām plešas neapbūvēts laukums, ir Ragučio svētnīca, turpat netālu arī Viļnas sakrālais centrs ŠventaRagio ieleja, kur dedzināti dižciltīgi mirušie… Arī daudzas citas vietas, kuru nosaukumā ir rags, senatnē bijušas svētvietas…

 

Par to visu un ne tikai to tad arī dziedāsim, runāsim, ragos pūtīsim, no ragiem dzersim un ziedosim un visas šīs parādības un darbības izprast centīsimies šīs vasaras nogales brīnišķajā kopābūšanā – festivālā Mėnuo Juodaragis!

 

Rīkotāji sola, ka daudzi labumi – gan ragu, gan neragu mūzika, gan ar rauga līdzdalību tapuši ēdieni u.c. – biršot kā no pārpilnības raga! LAI TOP!