:::: APVIDUS ::::

"Mėnuo Juodaragis" aicina uz Ziemeļaustrumiem, uz pašu Lietuvas maliņu, kura vilina ar dzidrākajām dabas krāsām un mierīgo ezeru veldzi. Šeit, pašā pasaules malā, kuras vārdu ar pēdējo alfabēta rūnu atzīmēja noslēpumaina sēļu cilts, kur Rietumi beidzas, bet Austrumi vēl nesākas, - atkal pacelsies MJR karogi. Sulīgi zaļie meži, Stelmužas spēks, ar pirmatnējo ūdeņu dzīlēm un bezrobežu plašumiem elsojošā Zarasu zeme atkal kļūs par mājīgām mājām mežonīgajam Melnragu sapnim. Tā ir vieta, kurā katrs sevī atklāj dzejnieku. Vieta, kur vari staigāt basām kājām…

Zarasu zeme ir bagāta ar saviem ezeriem un ezeriņiem (to ir ap 300!), pilskalniem (ap 30!), mitoloģiskām vietām (iezīmētiem akmeņiem, baļķiem un „velna”” aci), tā ir labi zināma ne tikai pateicoties vecākajam Lietuvas ozolam, lielākajiem ezeriem un kā no dievišķīga pārpilnības raga izkaisītajām salām, apvidū sastopamajai sakrālai koka arhitektūrai, ūdens dzirnavām, mežiem un retiem augiem, bet arī ar savu īpatnējo vēsturi.

MJR festivāls norisināsies visas Lietuvas mērogā uz unikālās Zarasu ezera salas. Tā ir labi zināma jau no seniem laikiem, tomēr tikai tagad tā ir no jauna atklāta Aukštaišu pērle. Zarasu pilsētas austrumu daļā esošā Lielā sala aizņem 44 ha platības, lai to pārietu šķērsām vai gareniski, jāveic gandrīz kilometrs. Lai gan pilsēta atrodas visai netālu, nokļuvušie uz salas sajūtas kā citā pasaulē, - valstī, kura sargā savus noslēpumus, šalcošos varenos ozolus, savas liepas un priežu mežus.

Pārsteidzošās apkaimes

Ievērojamas un interesantas ir Zarasu rajona apkaimes, pa kurām MJR ciltsbrāļiem un ciltsmāsām, esot tādai iespējai, tiešām ir vērts paceļot. Antalieptē dūc senas industriālas romantikas pilna hidroelektriskā stacija, kuras dēļ aizsprostotā Šventoji Gražūtes reģionālajā parkā pārvērtās par iespaidīgu ezeru labirintu. Nerunājot jau nemaz par atomelektrostaciju un savdabīgo Visagina kolorītu. Duseta ik gadu visu Lietuvu saaicina uz slavenajām Sartu ezera zirgu sacīkstēm, tādā veidā atgādinot par senajām šī reģiona zirgkopības tradīcijām. Stelmužes ozols savā atmiņā sargā ilgus gadsimtus vēstures, Līdzenuma akmens - stāstījumu par velnu, kurš izmeta akmeni un kura dēļ radās reģiona pauguri un kalniņi. Tomēr vēl lielāka par Zarasu Lielo salu ir Astravas sala Dūbura ezerā (45 ha) – tā ir lielākā Lietuvas iekšzemes ūdeņos sastopamā sala. 

Ezeru galvaspilsēta

Upju un ezeru līkumi starp maz apdzīvotiem pauguriem apbur katru atbraucēju. Blakus pauguriem līkumo dziļas gravas ar šaurām, garām ielejām un tādiem pašiem ezeriem, kurus savstarpēji sasaista upes un upītes. Pilsēta, kuru ielenc pat septiņi ezeri, tiek dēvēta par ezeru galvaspilsētu, kuras sirds ir Lielā Zarasu sala. Tagad atbraucējus priecē arī tas, ka šis reģions nav īpaši blīvi apdzīvots, tajā netiek attīstīta smagā rūpniecība, tādā veidā saglabājot Dabas patieso skaistumu un tās dvēseli.

Novads, kurā dzimst dzeja

Ne velti tiek teikts, ka Zarasu daba katru neapzināti iedvesmo dzejai. No šī novada ir cēlušies tādi dzīva vārda nesēji, kā Fausts Kirša, Pauļus Širvīs, A. Vienažindis un šlāgeru meistars Petras Gaule. Šeit piedzima arī slavenais komponists Jozas Grodis. Savukārt ar slaveno novadnieci Zarasi īpaši nelepojas – Marītes Melnikaites piemineklis ir aizvests uz Grūta parku.